Latvijas Avīze / 2007-10-05 / Tēma

LIELAJAM KRISTAPAM - 30

Autors: ILZE VĪTOLA


Šī raksta izlasīšana aizņems: 5 minūtes un 53 sekundes











Kā jau dzimšanas dienā klājas, jāsāk ar nelielu atskatu jubilāra bērnībā. Doma par pašmāju spēlfilmu (tāpēc šajā rakstā tikai par tām) festivālu radās Šmerlī, Rīgas kinostudijā, režisoram Ansim Epneram un filmu operatoram Mikam Zvirbulim.

Kā jau dzimšanas dienā klājas, jāsāk ar nelielu atskatu jubilāra bērnībā. Doma par pašmāju spēlfilmu (tāpēc šajā rakstā tikai par tām) festivālu radās Šmerlī, Rīgas kinostudijā, režisoram Ansim Epneram un filmu operatoram Mikam Zvirbulim. Arī vārdu jaundzimušajam deva Epners. "Lielā Kristapa" skulptūras autors ir tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Un pirmo figūriņu apkampa režisora Aivara Freimaņa rokas 1977. gadā par filmu "Puika". Tolaik modē bija ceļojošās balvas. Bet tā taču ir nejēdzība un sāpes vienlaikus, ja nākamajā festivālā "Lielā Kristapa" statuja jāatdod citam. Kopš 1998. gada balva rotā festivāla laureātu mājokļus.

Un dažs profesionālis var lepoties pat ar vairākiem gadu gaitā iegūtiem koka vīriņiem. Apbalvošanas ceremonijas notikušas Operā, Zaķusalas televīzijā, Kongresu namā, taču visilgāk festivāla mājvieta bijusi kinoteātris "Rīga".

Arī rīt kinoteātra greznajā zālē, satraukumam pieaugot, "Lielais Kristaps" dosies pie... Šobrīd skaidri zināms vien tas, ka par mūža ieguldījumu kinomākslā "Lielo Kristapu" saņems Vija Artmane. Viņas brīnumdaiļais jaunības portrets rotā Rīgu. To savulaik nofotografējis režisors Hercs Franks, sākot darbu kinostudijā par fotogrāfu.

Pirmo reizi "Lielā Kristapa" vēsturē taps kopbilde – klikš! vienā fotokadrā – visi bijušie un topošie "Lielā Kristapa" laureāti. Režisori, scenāristi, operatori, komponisti, aktieri, skaņu režisori, montāžas režisori... Kā fotogrāfs Jānis Deinats viņus visus iedabūs vienā kadrā, tā ir, kā saka, viņa problēma. Pēcāk no šīs vēsturiskās bildes uz mums noraudzīsies savdabīgi ļaudis, kuri nevar dzīvot bez ilūzijām, vismaz uz ekrāna – ne.

Lai kā arī mūsu kinematogrāfistiem ir klājies – cenzūras žņaugi pagātnē, naudas trūkums tagadnē, viņi vienalga uzņem filmas. Ar sirdsdegsmi, ar meistarību, ar talantu, ar vēlēšanos, kas nu katram piemīt. Paldies Universumam, ka tas nebeidz viņiem piešķilt kinematogrāfisku dzirksti! Un mums ir ko skatīties savas filmas ar saviem aktieriem savā valodā.

Vairākiem spēlfilmu režisoriem lūdzu nosaukt trīs līdz piecas, viņuprāt, izcilākās filmas, festivāla "Lielais Kristaps" laureātes.

Jānis Streičs ("Lielais Kristaps" piecām viņa filmām: "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991), "Likteņdzirnas" (1997), "Vecās pagastmājas mistērija" (2000)) latgalieša sirsnībā nebeidza slavēt savu kolēģu veikumu, nosaukdams katra režisora, viņaprāt, labāko filmu: – Adas Neretnieces "Rita", Aleksandra Leimaņa "Vella kalpi", Leonīda Leimaņa "Purva bridējs", Gunāra Pieša "Nāves ēnā", Rolanda Kalniņa "Ceplis", Gunāra Cilinska un Vara Braslas "Ezera sonāte", Vara Braslas "Emīla nedarbi", Ērika Lāča "Dāvana vientuļai sievietei", Arvīda Krieva "Aveņu vīns", Aivara Freimaņa "Ābols upē"...vai Dieviņ, vai tikai neesmu kādu aizmirsis? Vēl taču Aloizs Brenčs, Oļģerts Dunkers, Imants Krenbergs, Dzidra Ritenberga...

Kad Jānis Streičs jau grasījās nosaukt katra režisora otru labāko filmu, iejaucos, jautādama par paša labāko darbu. Streičam no savām filmām visvairāk iet pie sirds "Svešās kaislības" (1983), kur lomās bija Vija Artmane, Vizma Ozoliņa, Zane Jančevska, Aļģirds Paulavičs.

– Man patīk, kā rīkojas jaunie režisori. Viņi ir drošāki, neatkarīgi un galvenais – viņiem nav mazvērtības kompleksa – sak, vai esam cienīgi veidot filmas –, ar ko sirga daudzi manas paaudzes režisori. Priecājos par filmas "Vogelfrei" veidotājiem, viņu sākums kinomākslā ir cilvēcīgs, – atzīst Jānis Streičs.

Varis Brasla ("Lielais Kristaps" piecām viņa filmām: "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), "Emīla nedarbi" (1985), "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988), "Ziemassvētku jampadracis" (1993), "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004)) arī nevēlējās latviešu filmas iedalīt pirms un pēc Kristapa laikos un nosauca savu trijnieku: "Pie bagātās kundzes" (1968., režisors Leonīds Leimanis); "Nāves ēnā" (1971, režisors Gunārs Piesis); "Teātris" (1978, režisors Jānis Streičs).

No paša filmām viņam tuvākā ir "Tereona galva", jo tajā skarta tēma par attiecību smalkumu, kā cilvēks darbu burzmā zaudē vērību pret tuvākajiem. Filmai bijis labs pamatmateriāls – Ērika Lansa romāns.

Arvīds Krievs, (1987. gadā "Lielo Kristapu" saņem viņa filma "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", 1990. gadā – "Ievas paradīzes dārzs"), pajokojis, vai savas filmas arī drīkst nosaukt, izraudzījās izcilo "Lielā Kristapa" piecnieku: "Dzīvīte" (1989, režisors Aivars Freimanis); "Emīla nedarbi" (1985, režisors Varis Brasla); "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981, režisors Jānis Streičs); "Puika" (1977, režisors Aivars Freimanis); "Teātris" (1978, režisors Jānis Streičs).

Anna Viduleja (režisoru Annas Vidulejas, Jāņa Kalēja, Gata Šmita un Jāņa Putniņa filma "Vogelfrei" šogad nominēta kategorijā – labākā pilnmetrāžas spēlfilma, bet paši režisori kandidēs uz labākā spēlfilmas režisora godu): – Ja filmu festivāls "Lielais Kristaps" būtu izgudrots agrāk, kā izcilākās nosauktu Leonīda Leimaņa filmas "Purva bridējs" un "Pie bagātās kundzes". Manuprāt, tās ir par galvas tiesu pārākas par "Lielā Kristapa" pastāvēšanas gados nominētajām. Tās ir pasaulē konkurētspējīgas filmas. No festivāla 30 gadu laureātēm izceltu filmas: "Puika"; "Teātris"; "Emīla nedarbi".

Un festivāla dzimšanas dienas izskaņā – tosts par latviešu filmu mākslas gaišo nākotni! Jā, kāda tad tā jaušama? Ilze Gailīte-Holmberga, Nacionālā Kinocentra direktore: – Gan nacionālajam kino, gan filmu festivālam "Lielais Kristaps" ir nākotne. Par to liecina valsts finansējuma pieaugums kinomākslas nozarei un spirgtas vēsmas jauno režisoru darbos, piemēram, "Vogelfrei" un "Monotonija".

Kinocentra direktore uzskata, ka nākamajā festivālā gan nevajadzētu skatītājiem rādīt simt filmas kā šogad, bet žūrijas rūpīgi izvērtētus Latvijas profesionālā kino paraugus. Par to, kas patīk skatītājiem, filmu profesionāļi varēs pārliecināties festivāla noslēgumā, uzzinot skatītāju balsojumu kinoteātros un Latvijas televīzijas organizētajā interneta balsojumā. Būs arī festivāla žūrijas bargais verdikts – kā nekā "Lielais Kristaps" ir Latvijas kinodzīves centrālais notikums. (Tā vismaz rakstīts festivāla rīkotāju ziņojumos presei.) Lai gan varbūt šajā mirklī kādam režisoram iešaujas prātā ģeniāla ideja filmai – un tas ir vēl centrālāks notikums.

***

FAKTI

Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" notiek no 28. septembra līdz 6. oktobrim.

noslēguma (apbalvošanas) ceremonija 6. oktobrī pulksten 21.15 kinoteātrī "Rīga" un vienlaikus tiešraidē LTV 1 programmā.

2007. gada "Lielā Kristapa" konkursā startēja pēdējo divu gadu 12 spēlfilmas, 40 dokumentālās filmas, 21 animācijas filma un 20 studentu darbi. Nominētas 24 filmas astoņās kategorijās.

Uz festivāla balvām kā 2007. gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas pretendēs režisoru Jāņa Kalēja, Gata Šmita, Jāņa Putniņa un Annas Vidulejas filma "Vogelfrei", Jura Poškus "Monotonija" un Unas Celmas "Nerunā par to", bet kā īsmetrāžas spēlfilmas – Lailas Pakalniņas "Ūdens" un "Uguns", kā arī Aika Karapetjana "Riebums".



Jebkuras informācijas pārpublicēšana bez rakstiskas saskaņošanas aizliegta. © A/s "Lauku Avīze"